Latvijas Republikas ministru prezidentei E. Siliņas kundzei, pasts@mk,gov.lv
Zemkopības ministram A. Krauzes kungam, pasts@zm.gov.lv
Ekonomikas ministram V.Valaiņa kungam, pasts@em.gov.lv
Cien. ministru prezidentes kundze, god. ministru kungi,
Latvijas Poligrāfijas asociācija, pārstāvot Latvijas iespiedindustriju ar vairāk nekā 500 milj. EUR apgrozījumu gadā, 4500 nodarbinātājiem un vairāk nekā 70% saražotās produkcijas eksporta apjoma, aicina Latvijas valdību skaidri un publiski atbalstīt Eiropas Komisijas priekšlikumu atlikt ES Mežu izciršanas regulas (EUDR) piemērošanu uz gadu, vienlaikus pieprasot būtisku regulas piemērošanas vienkāršošanu, kā to ierosinājušas daudzu ES nozaru organizācijas, tajā skaitā – Eiropas Drukas un mediju federācija – Intergraf.
Pašlaik Eiropas iespiedindustrija atrodas pilnīgā tiesiskā nenoteiktībā. Uzņēmumi nezina, vai regula 2025. gada 30. decembrī stāsies spēkā, vai arī tiks noteikts kāds reālāks termiņš. Augstās IT sistēmu un procesu izmaksas un to izstrādei un ieviešanai nepieciešamais laiks ne tikai apgrūtina uzņēmumu investīciju un personāla plānošanu, bet arī rada reālu ražošanas un eksporta darbību pārtraukuma risku.
Eiropas Komisijas 21. oktobra priekšlikums paredz regulas piemērošanu lielajiem uzņēmumiem no 2025. gada 30. decembra, nosakot pārejas periodu līdz 2026. gada 30. jūnijam. Industrija šo termiņu uzskata par nereālu, jo nav nodrošināta pietiekama IT sistēmu (EUDR-TRACES) funkcionalitāte, trūkst skaidrības par datu nodošanas formātiem un atbildības sadalījumu piegādes ķēdēs, kā arī nav publicēta visa nepieciešamā informācija un tehniskie nosacījumi. Regulas ieviešana ir jāatliek, lai nodrošinātu reālu iespēju tai sagatavoties.
Laiks, kas tiks iegūts, atliekot regulas ieviešanu, ir jāizmanto, lai veiktu tajā būtiskas korekcijas. Plānotā EUDR ieviešanas ietekme poligrāfijas nozarē (īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) ir pilnīgi nesamērīga, īstenojama ar milzīgām pūlēm un izdevumiem, pie tam tā nekādā veidā nemazina mežu izciršanas risku.
Aicinām Latvijas valdību ES līmenī atbalstīt šādus priekšlikumus:
- Noteikt atbildību tikai izejvielas vai produkta sākotnējam tirgū laidējam.
Pienācīgas pārbaudes pienākumi jāpiemēro tikai izplatītājam, kas pirmo reizi laiž tirgū attiecīgo izejvielu vai produktu. Tālākajiem apstrādes operatoriem, tostarp, poligrāfijas uzņēmumiem, ir jābūt iespējai paļauties uz sākotnējā tirgū laidēja deklarāciju. Tādā veidā tiks novērsta nevajadzīga informācijas un datu dublēšanās un simtiem identisku paziņojumu ģenerēšana visā piegādes ķēdē. - Izveidot “Nulles riska” kategoriju;
EUDR pamatideja – saskaņot pienācīgas pārbaudes pienākumus ar izcelsmes valsts faktisko mežu izciršanas risku – principiāli ir pareiza. Tomēr valstis ar neesošu vai ļoti zemu mežu izciršanas risku ir jāabrīvo no ģeolokācijas datu norādīšanas un pilnas pienācīgas pārbaudes prasībām. - Paredzēt “kolektīvo deklarāciju” veidošanu.
Poligrāfijas nozarē, kura ikdienā īsteno daudzus īstermiņa pasūtījumus un darbojas nepārtrauktas ražošanas plūsmas režīmā, katra pasūtījuma individuāla izskatīšana un atsevišķas deklarācijas sagatavošana rada nesamērīgi lielu administratīvo slogu un būtībā ir praktiski neiespējama. Ir jāparedz iespēja iesniegt vienotu, apkopotu pienācīgas rūpības deklarāciju, kurā apvienotas visas noteiktā laikā posmā veiktās piegādes. Šādas “kolektīvās deklarācijas” nekādā veidā neapdraud mežu aizsardzības mērķus.
Latvijai tāpat kā Austrijai, Polijai, Čehijai, Vācijai, Igaunijai u.c. ES dalībvalstīm ir jāpieprasa ES Mežu izciršanas regulas ieviešanā “apturēt pulksteni” – atlikt ieviešanu vismaz uz vienu gadu. Pie tam tas nedrīkst būt formāls pārejas perioda pagarinājums. Iegūtais laiks ir jāizmanto reālai sistēmas uzlabošanai.
ES Mežu izciršanas regulas (EUDR) ieviešana sniegs gaidītos rezultātus, tikai pielietojot skaidrus un nepārprotamus noteikumus. Piedāvātie risinājumi nedrīkst apdraudēt ES uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgū. Tiem ir jābūt proporcionāliem, praktiskiem un digitāli efektīviem, jānovērš funkciju un darbību dublēšanās un pārmērīga birokrātija.
Ar cieņu, Latvijas Poligrāfijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša