Latvijas poligrāfijas un iepakojuma nozares produktivitātes un inovāciju veicināšanas pasākumi
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/005
Aicinām parakstīt manifestu “Tiesības uz lasīšanu”
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) no 24. oktobra, plkst. 17:00 ikvienu sabiedrības pārstāvi aicina līdzdalības platformā “Mana balss” parakstīt Rīgas manifestu “Tiesības uz lasīšanu” par katra cilvēka individuālo un sabiedrības kopīgo gribu stiprināt lasīšanu kā vienu no nācijas pastāvēšanas un ilgtspējas priekšnoteikumiem.
Rīgas manifests “Tiesības uz lasīšanu” uzsver lasīšanas un kritiskās domāšanas nozīmi un potenciālu digitālās pasaules un informatīvo apdraudējumu apstākļos. Manifests un nacionāla līmeņa lasīšanas stratēģija ir tapis pēc LNB iniciatīvas, iesaistot starpdisciplināru ekspertu un sabiedrības pārstāvju komandu. Tā centrā ir ideja, ka lasīšana ir pamattiesības, kas jānodrošina vienlīdzīgi – neatkarīgi no ienākumiem, izglītības, veselības vai atrašanās vietas, īpaši uzsverot tiesības lasīt latviešu valodā.
Vai Latvijas nākotne būs lasošas un kritiski domājošas sabiedrības rokās? To noteiks mūsu šodienas izvēles un rīcība, vēsta LNB.
Manifesta autores: Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa un Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile. Pie tā sagatavošanas strādāja darba grupa: Alise Avota, Aiga Balode, Ieva Bečere, Natālija Čerņecka, Pauls Daija, Inga Grencberga, Baiba Īvāne, Helma Elvīra Križevica, Mārtiņš Križevics, Katrīna Kukaine, Māra Liepniece, Nellija Ločmele, Irīna Meļņika, Sanita Osipova, Jānis Palkavnieks, Renāte Punka, Aiva Rozenberga, Zanda Rubene, Ingrīda Segliņa, Lelde Seņko, Inga Sindi, Anita Smeltere, Silvija Tretjakova, Laura Turlaja, Anita Veckalne, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība.
Rīgas manifests tika pieņemts LNB notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” notiekošā starptautiskā simpozija “Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests” ietvaros un pulcēja cilvēkus, kuri uzskata, ka lasīšana ir nācijas pastāvēšanas un ilgtspējas priekšnoteikums.
Starptautiskajā simpozijā tika aplūkotas cēloņsakarības starp lasīšanu un valstiskumu, drošību, kritisko domāšanu, digitālajām tehnoloģijām un mākslīgo intelektu. Runātāji pievērsās jautājumiem, kāpēc svarīgi panākt ikviena cilvēka iekļaušanu lasīšanā, kā un kāpēc ģimenē Latvijā un diasporā veicināt lasīšanu un kā lasīšana darba vietā var panākt inovāciju un labvēlīgākus apstākļus komandā.
Simpoziju uzrunāja kultūras ministre Agnese Lāce, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs un citas sabiedrībā pazīstamas personas, kas runāja par lasīšanas nozīmi gan savā, gan nācijas ikdienā un attīstībā. Tajā tika skartas tēmas par grāmatas vietu digitālajā laikmetā, mākslīgā intelekta izmantošanu, kritiskās domāšanas nepieciešamību lasīšanas procesā, bibliotēku nozīmi kopienās, grāmatu ietekmi uz korporatīvo vidi un to nozīmi latvietības saglabāšanā diasporā un ģimenē.
Starptautiskais simpozijs lasīšanas un grāmatu nākotnei norisinājās Rīgas pašvaldības atbalstīto “Rīgas Grāmatu svētku” laikā. To LR Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.
Aicinām pievienoties manifestam: manabalss.lv
Avots: km.gov.lv
Tehnoloģiskās zināšanas un drosme izmēģināt jauno – nākotnes speciālista profils
Roberts Akerbergs
SIA “Print House”
Ofseta drukas operators un pēcapstrādes speciālists
Kāda ir jūsu pieredze nozarē un uzņēmuma SIA “Print House” darbības joma?
Mani sauc Roberts, un poligrāfijas nozarē strādāju jau vairāk nekā 25 gadus. Ja rēķinām no brīža, kad iestājos poligrāfijas arodskolā un pabeidzu praksi, tad kopējā pieredze sasniedz aptuveni 28 gadus. Uzņēmumā SIA “Print House” strādāju jau piecus gadus.
Mūsu uzņēmuma mērķa klients ir pasūtītājs ar mazāka apjoma vai individuāliem darbiem. Mēs mazāk fokusējamies uz reklāmas produkciju un vairāk – uz tehniski sarežģītiem un specifiskiem pasūtījumiem, kuri prasa individuālu pieeju un lielāku darba ieguldījumu uz vienu vienību.
Tieši individuālā pieeja ir tas, ar ko izceļamies nozarē. Ir projekti, kurus lielākas tipogrāfijas nemaz nepieņem, taču mēs tos īstenojam, nodrošinot personalizētus risinājumus un augstu kvalitāti katram klientam.
Kādu ietekmi darbinieku apmācības atstāj uz uzņēmuma darbības efektivitāti un pakalpojumu kvalitātes līmeni?
Darbinieku apmācības, protams, ir ļoti nozīmīgas. Lielajiem poligrāfijas uzņēmumiem bieži ir izstrādātas savas iekšējās apmācību programmas, taču mazajiem uzņēmumiem šādu resursu parasti nav.
Izglītības iespējas nozarē kopumā ir ierobežotas, un mazākiem uzņēmumiem bieži vien vienīgā iespēja ir piedalīties iekārtu, materiālu un tehniskā aprīkojuma piegādātāju organizētajās apmācībās. Ja neskaita vienīgo specializēto izglītības iestādi, kas Latvijā piedāvā tālākizglītību poligrāfijas jomā, šajā segmentā vēl noteikti ir potenciāls attīstībai.
Svarīgs aspekts ir arī apmācību izmaksas – ne katrs darba devējs vai speciālists var atļauties ieguldīt finanses, it īpaši, ja mācības nav vērstas uz tūlītēju praktisko prasmju apguvi. Tāpat jāņem vērā laika resurss, jo apmācības nozīmē arī ražošanas pārtraukumu. Tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem mazajiem uzņēmumiem.
Kādēļ pastāvīga zināšanu apgūšana nozarē kļūst arvien nozīmīgāka?
Galvenais faktors ir digitalizācija un IT tehnoloģiju attīstība, kas būtiski ietekmē gan pārdošanas, gan loģistikas procesus. Arvien lielāka ietekme ir arī uz ražošanu – iekārtas kļūst modernākas, komplicētākas un automatizētākas.
Līdz ar to, lai spētu sekot līdzi tehnoloģiju attīstībai un izmantot tās efektīvi, nepārtraukta mācīšanās un zināšanu papildināšana poligrāfijas speciālistiem kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.
Uz kādām darbinieku prasmēm un kompetencēm poligrāfijas nozarē nākotnē tiks likts uzsvars?
Domāju, ka nākotnē īpaši svarīgas būs tehnoloģiskās zināšanas – prasmes, kas ļauj optimizēt procesus, uzlabot efektivitāti, mazināt resursu patēriņu un stagnāciju.
Vienlaikus nozīmīgas būs arī plašākas zināšanas par materiāliem un spēja uzdrošināties izmēģināt jaunus risinājumus. Nozare attīstās strauji, un tie, kas būs gatavi pielāgoties un eksperimentēt, būs soli priekšā konkurencei.
Kursa nosaukums: “Efektīva darba organizācija un iekšējo procesu vadība”
Pasniedzēja:
Ginta Baltaisbrence;
WIN partners
Kursā iekļautās tēmas:
- Kā veiksmīgi izmantot projektu vadības pieeju iekšējo procesu organizēšanā
- Lineāras un iteratīvas projektu vadības pieejas
- Kā izveidot efektīvu komandu, sadalīt lomas un noteikt pienākumus
- Efektīva procesa plūsmas inženierija un bloķētāju likvidēšana
- Pastāvīgas pilnveidošanās un vadības domāšanas kultūra
- Prioritāšu noteikšana un lēmumu pieņemšana
- Savstarpēja sadarbība starp organizatoriskajām vienībām un projektiem
- Efektīvāka procesu vadības plānošanas un uzraudzība ar digitālo rīku palīdzību
- Padomi un ieteikumi efektīvai laika pārvaldībai un skaidrai komunikācijai
2025. gada vasarā Eiropas līmenī īpaši uzsvērta mākslīgā intelekta nozīme kā vienam no galvenajiem Eiropas Savienības konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības virzītājspēkiem.
Eiropas Komisijas komisārs iekšējā tirgus jautājumos Terijs Bretons 2025. gada 10. jūnijā paziņoja:
“Eiropas Savienība ir apņēmusies kļūt par mākslīgā intelekta kontinentu, veidojot infrastruktūru, ieguldot izglītībā un attīstot jaunas tehnoloģijas, kas veicina mūsu konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību.”
Šis paziņojums iezīmē plašāku Eiropas Savienības virzienu — veidot tehnoloģiski neatkarīgu un drošu digitālo telpu, kurā inovācijas un mākslīgais intelekts kalpo sabiedrības un uzņēmumu attīstībai. Tas skaidri apliecina, ka Eiropas mērogā tiek nostiprināta stratēģiska pāreja no atsevišķiem pilotprojektiem uz sistemātisku AI integrāciju ekonomikā, publiskajā pārvaldē un izglītībā, radot jaunas iespējas arī Latvijas uzņēmumiem digitālās transformācijas jomā.
Avots: digital-strategy.ec.europa.eu
Sagatavošanās apmācību norisei uzņēmumā
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija Piedāvā apmācību projektu
“Latvijas poligrāfijas, iepakojuma un saistīto nozaru nodarbināto prasmju pilnveides un produktivitātes apmācību projekts”
Projekta nr. 4.2.4.1/1/24/A/005
Projekts tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu: apmaciba@lpua.lv
Projekts balstīts uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas mērķiem:
- Veicināt mūžizglītību
- Nodrošināt elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas
- Atbalstīt jaunu prasmju apguves nepieciešamību
- Sekmēt profesionālo mobilitāti
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību:
Projekta ietvaros tiek nodrošinātas darbības projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem, t.sk.:
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par apmācību norises vietu, tās piekļūstamību un aprīkojumu, t.sk. tiek nodrošināta pieslēgšanās mācību norisei attālināti.
- Nodarbinātām personām ar darba devēju (projekta gala labuma guvēju) starpniecību tiek nodrošināta piekļuve informācijai par kvalifikācijas celšanas pasākumiem un iespējām uzņēmumos, t.sk. informācija pēc pieprasījuma tiek sniegta no Biedrības (projekta īstenotāja) puses, saziņai izmantojot norādīto projekta kontaktinformāciju.
- Darba devēju (projekta gala labuma guvēji), piesakoties dalībai projektā tiek aicināti informēt par atbalsta darbību nepieciešamību piekļūstamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem.Projekts tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansiālo atbalstu.
Publikācijā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus.
Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
